Pētījumā teikts, ka, veidojot nākotnes enerģētikas portfeļa scenārijus, būtiski ņemt vērā, ka, pieaugot atjaunojamo energoresursu (AER) ģenerācijai, pieaug arī vajadzība nodrošināt balansēšanas jaudas, kas spēs nodrošināt stabilu sistēmas darbību un apmierināt mazāk elastīgu pieprasījumu, kad mainīgie AER avoti nav pieejami.

Pieaugot AER īpatsvaram pret bāzes jeb kontrolējamām jaudām, balansēšana kļūst dārgāka, līdz ar to ir būtiski sasniegt ilgtspējīgu proporciju starp mainīgajiem un stabilajiem enerģijas avotiem, minēts pētījumā.

Pētījuma izstrādātāji skaidro, ka, veidojot nākotnes enerģijas portfeli elektroenerģijas un siltuma jomā, ņemts vērā, ka elektroenerģijas patēriņš pieaugs, neskatoties uz energoefektivitātes pasākumiem. To veicinās plašāka elektrifikācija. Prognozēts, ka 2035.gadā tiks sasniegts 7% pieaugums salīdzinājumā ar 2021.gada elektroenerģijas patēriņu.

Tāpat paredzēta vietējo energoresursu prioritizēšana, kas gan samazinās energoatkarību, gan veicinās iekšzemes kopprodukta pieaugumu pie efektīvas resursu izmantošanu. Tāpat plānota enerģijas avotu un ģenerācijas tehnoloģiju diversifikācija.

Pētījumā skaidrots, ka dažādu enerģijas avotu diversifikācija nodrošinās lielākas elastības iespējas konkrētās stundas pieprasījuma apmierināšanai, pielāgojoties gan laika apstākļiem, gan energoresursu cenām, to faktiskajai pieejamībai un tehnoloģiju konkurētspējai, nodrošinot stabilu enerģijas piegādi lietotājiem par iespējami zemākām cenām. 

Saistībā ar vēja un saules enerģijas plašāku izmantošu, paredzēts, ka elektroenerģijas pīķa slodze 2035.gadā pieaugs proporcionāli elektroenerģijas patēriņa pieaugumam. Ņemot vērā šā brīža milzīgo interesi par vēja projektu attīstību, prognozēts, ka realizēto projektu skaits nedaudz pārsniegs Latvijas pīķa slodzi, attiecīgi, vēja un saules spēkstaciju uzstādītajai jaudai veidojot apmēram 1,6 gigavatus (GW).

Atbilstoši Latvijas elektroenerģijas portfeļa ilgtermiņa scenārijam (bez atomelektrostacijām (AES)), lielāku daļu elektroenerģijas Latvijā turpinās nodrošināt HES. 

Nākamais lielākais elektroenerģijas avots varētu būt vēja elektrostacijas, savukārt TEC pārsvarā darbotos kā rezerves ģenerācijas avots brīžos, kad mainīgā ģenerācija nespētu apmierināt elektroenerģijas pieprasījumu. TEC dedzināmais dabasgāzes apmērs varētu samazināties, gan pieaugot biogāzes apmēram gāzes sistēmā (15%), gan parādoties ūdeņradim (5%).

Pētījumā minēts, ka atbilstoši Latvijas elektroenerģijas portfeļa ilgtermiņa scenārijam ar AES, lielāku daļu elektroenerģijas Latvijā nodrošinātu AES, ņemot vērā, ka divi reaktori ir nepieciešami, lai spētu nodrošināt rezerves jaudas brīžiem, kad kāds no reaktoriem nestrādā. Pie šāda scenārija veidotos elektroenerģijas pārpalikums. 

Scenārijs paredz, ka no daļas AES saražotās elektroenerģijas tiktu ražots ūdeņradis, ko varētu aktīvāk izmantot TEC darbināšanai. Līdz ar lielāku ūdeņraža ražošanu, ir paredzēta aktīvāka TEC izmantošana. Attiecīgi paredzēts, ka HES,

saglabājoties pašreizējiem elektroenerģijas ģenerācijas apjomiem, noslīdēs uz trešo vietu elektroenerģijas ģenerācijas portfelī. Scenārijs paredz, ka vēja enerģija veidos salīdzinoši nebūtisku daļu - apmēram 3%.

Foto: Pexels.com