Sasalusī zeme, uz kuras nepaliek pēdas, slēptuves mežos, kur nevar piekļūt sniega dēļ, un tumšais laiks ir priekšnosacījumi, kas veicina zādzību pieaugumu. Likumsakarīgi, ka 90% automašīnu tiek nozagtas tieši diennakts tumšajā laikā, kas gluži objektīvi ir zagļu sabiedrotais.

"Mūsu pieredze liecina, ka ārvalstu autozagļu grupējumi darbojas Rīgas rajonos un pilsētas apkaimē - Ziepniekkalnā, Mežciemā un Mārupes apkaimē, no kurienes ir ērtāk nokļūt mūsu kaimiņvalstīs. Savukārt vietējo autozagļu grupējumu darbība ir izvērsta pa visu Rīgu, tomēr tie dod priekšroku tā saucamajiem guļamrajoniem, kuros ir sastopama vislielākā riska grupu automašīnu koncentrācija - "Audi A6", " Audi Allroad", "BMW X5" un "Toyota Land Cruiser", skaidro Egīls Sīlis-Jaunsīlis, apdrošinātāja "Balta" Drošības dienesta vadītājs.

Raksturīgi, ka varbūtība atrast dārgas automašīnas ir augstāka, jo tās parasti netiek izjauktas, kā to dara ar lētākiem automobiļiem. Tā vietā zagļi cenšas tās sagatavot pārdošanai auto tirgū - pārsitot šasiju numurus un pielāgojot jau iepriekš iegūtiem legāliem dokumentiem vai arī izmantojot viltotus dokumentus u.tml. To apliecina arī fakts, ka vidēji gadā "Baltas" speciālisti sadarbībā ar ārvalstu kolēģiem atgūst līdz pat 20 kompānijas klientiem nozagtās automašīnas. Tomēr tas neattur zagļus, un jāņem vērā, ka atgūšanas periods parasti ilgst aptuveni pusgadu, bet ar dažām valstīm pat gadu un ilgāk, kā rezultātā cieš arī tā persona, kas, iespējams, pati to nezinot, ir iegādājusies zagtu spēkratu.

Pēdējo gadu laikā ir arī mainījušās ierastās tendences saistībā ar auto zādzībām un zagto automašīnu tālāko apriti. Pretēji ierastajam priekšstatam, ka Latvijā un citās Baltijas valstīs zagtās automašīnas tiek izvestas uz Austrumiem, atgūto automašīnu statistika liecina, ka apmēram 50% sadalās vienādās daļās starp Austrumiem un Rietumiem. Savukārt atlikušie 50% atgūto automašīnu tiek atrastas Lietuvā. Šī tendence ir saistīta ar Lietuvas ģeogrāfisko izvietojumu, jo, lai nokļūtu gan Austrumu, gan Rietumu virzienā, Lietuva ir valsts, kuras teritorija jāšķērso. Šis ir arī kompliments Lietuvas un Latvijas tiesībsargājošo institūciju sadarbībai, kas pārtver zagtās automašīnas, kas tiek vestas tranzītā.

"Ja runājam, kā nosargāt savu auto, tad prakse liecina, ka labi palīdz marķēšana, jo pēdējo trīs gadu laikā "Balta" nav reģistrējusi nevienu marķētu automašīnu, kas būtu nozagta. Zagļi nevēlas riskēt, jo marķētas detaļas pēc to izjaukšanas ir vieglāk identificēt otrreizējā tirgū. Tajā pašā laikā signalizācija sarežģī zādzību, bet nevar novērst, piemēram, auto aizvilkšanu. Gribētu arī izcelt radio meklēšanas ierīces, kas nepasargā automašīnu no zādzības, bet gan dod iespēju automašīnu operatīvi atrast, kamēr tā vēl nav izjaukta vai izvesta ārpus valsts. Pēc pieredzes varu teikt, ka automašīnas, kuras ir aprīkotas ar standarta ražojuma signalizācijām, nav šķērslis autozagļiem. Zādzības apgrūtina nestandarta drošības iekārtas, piemēram, slepenie slēdži, kas uzstādīti mazākos servisos un pie individuālajiem meistariem. Gada laikā šādi slēdži parasti izglābj vismaz četrus mūsu klientu auto," stāsta Egīls Sīlis-Jaunsīlis

Informācija: jauniauto.lv