Elejas alejā ar vēsturisko divrindu stādījumu dominē parastais ozols un parastā liepa, kopā alejā aug 302 koki. Posmā gar Jelgavas šoseju (A8) aleju veido 80–120 gadu veci ozoli, bet  muižas parka daļā aug galvenokārt liepas. Darbu ietvaros arboristi alejas kokiem izzāģē sausos, bojātos un bīstamos zarus un veic koku vainagu pacelšana virs ceļa profila, lai uzlabotu satiksmes drošību. Darbus veic SIA Labie koki.

Fotoreportāža par darbiem Elejas alejā šeit: https://failiem.lv/u/cp3k64gcd. Fotogrāfs Renārs Koris.

Aleju kopšana tiek īstenota Kohēzijas fonda projektā Nr.5.4.3.0/20/I/001 Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai, ko realizē Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) sadarbībā ar VSIA Latvijas Valsts ceļi, AS Latvijas valsts meži un vairākām pašvaldībām un privāto zemju īpašniekiem.

Astoņas no 13 projektā iekļautajām aizsargājamajām alejām atrodas pie valsts autoceļiem. Darbi primāri tika veikti alejās, kas atrodas apdzīvotās vietās un pie nozīmīgiem ceļiem vai kur bija jāveic neatliekami darbi ar bīstamiem kokiem, un Elejas aleja ir pēdējā no Latvijas Valsts ceļu pārziņā esošajām alejām šajā projektā. Pagājušajā gadā jau sakopta:

·         Jaunmoku aleja pie autoceļa Tukums–Jaunmokas (V1443) pie Jaunmokām (7,06.–7,68.km) (V1443);

·         Blankenfeldes muižas aleja pie autoceļa Veczāmeļi–Blankenfelde(Saulītes)–Augstkalne (V1078) (7,65. –9,32.km). Šajā alejā nozāģēto koku vietā jau ir sastādītas 24 jaunas kastaņas;

·         Popes muižas aleja pie Pievedceļa Popes estrādei (V1355) (0,00.-1,10.km);

·         Vecmoku kļavu aleja  pie autoceļa Tukums–Lazdas (V1442);

·         Kalētu liepu aleja pie autoceļa Bārta–Kalēti–Gramzda (V1218) (10,18.-11,09.km);

·         Lielauces ozolu aleja pie autoceļa Dobele–Īle–Auce (V1128) (29,18.–31,00.km). Arī šajā alejā jau ir iestādīti 16 jaunu ozolu dižstādi;

·         Raiskuma aleja pie autoceļa Cēsis–Raiskums–Auciems (V287).

Katras alejas stāvokli iepriekš izvērtējuši eksperti, pēc kuru ieteikumiem profesionāli arboristi veido un sakopj koku vainagus, lai paildzinātu koku mūžu un saglabātu ceļu ainavisko vērtību. Kokiem tiek izzāģēti sausie, bojātie un bīstamie zari; satiksmes drošībai koku vainagus ceļa profilā paceļ vismaz 4,5 m augstumā virs ceļa klātnes. Koku nozāģē tikai tad, ja  vainagu nav  iespējams sakopt un nostiprināt tā, lai koks nebūtu bīstams. Nozāģēto koku vietā iestādīs vismaz 3 m augstus koku dižstādus.

Projekta mērķis ir veicināt Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopu un sugu dzīvotņu labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanu 40 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000 teritorijās), radot piemērotus apstākļus ilgtspējīgai 20 ES biotopu un vismaz astoņu sugu dzīvotņu pastāvēšanai, kā arī veicināt 13 aizsargājamo aleju atbildīgu apsaimniekošanu. 

Projekta kopējās izmaksas plānotas 3,52 miljonu eiro apmērā, no kurām 85 % finansē ES Kohēzijas fonds. No šī finansējuma aleju sakopšanai ir atvēlēti ap 370 tūkstošiem eiro.  Jaunu koku stādīšana ir paredzēta šogad kā noslēdzošais projekta darbs izvēlētajās alejās.

Foto: Renārs Koris