Ministri vienojušies, ka laikā no 2020.gada līdz 2030.gadam mēģinās panākt auto izplūdes gāzēs esošā oglekļa dioksīda emisijas samazināšanu par 35%.

ES cenšas nospraust mērķus automašīnu izplūdes gāzu ierobežošanai, iesaistoties globālajos centienos samazināt oglekļa dioksīda emisiju un ierobežot globālo sasilšanu, kā to paredz Parīzē 2015.gadā noslēgtā ANO klimta vienošanās.

Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa (IPCC) otrdien publiskotajā ziņojumā brīdināts, ka sabiedrībai un pasaules ekonomikai ir jāpārveidojas "bezprecedenta mērogā", lai izvairītos no klimata pārmaiņu radīta haosa.

Ziņojumā aicināts pieturēties pie ambiciozākā Parīzes vienošanās mērķa, kas paredz globālās sasilšanas ierobežošana līdz 1,5 grādiem pēc Celsija salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas.

ES dalībvalstu vides ministru otrdien iecerētie mērķi ir stingrāki par sākotnējiem, kurus ierosināja Vācijas valdība un autobūves nozare. Taču vairākas valstis, tostarp Dānija, Īrija un Zviedrija ir aicinājušas izvirzīt vēl stingrākus mērķus.

Ministru tikšanās tika organizēta, lai izstrādātu kopīgu nostāju pirms Polijā decembrī gaidāmās kārtējās ANO klimata konferences, kurā paredzēts panākt vienošanos par Parīzes līguma īstenošanu.

ES pašreizējais mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju līdz 2030.gadam samazināt par 40%.

Automašīnu izplūdes gāzes veido lielu daļu no oglekļa dioksīda piesārņojuma, tādēļ to regulēšanai būs liela nozīme ES klimata mērķu sasniegšanā.

Taču automašīnu ražotāji brīdina, ka spiediena izdarīšana uz nozari, lai panāktu ātras izmaiņas, novedīs pie darbavietu samazināšanās. Tikmēr vides aktīvisti pārmet ES gausu rīcību cīņā ar klimata pārmaiņām.

ES pašreiz spēkā esošie noteikumi nosaka, ka ar 2021.gadu jauno automašīnu oglekļa dioksīda emisija nedrīkstēs pārsniegt vidēji 95 gramus uz kilometru.

Eiropas Komisija (EK) bija ierosinājusi izmešu apjomu līdz 2030. gadam samazināt par 30%, ko atbalstīja arī autoražošanas lielvalsts Vācija. Taču Eiropas Parlaments (EP) pagājušajā nedēļā atbalstīja daudz ambiciozākus mērķus - līdz 2030.gadam panākt samazinājumu par 40%.

EP mērķis ir "minimums no prasītā", uzrunājot pārējo valstu vides ministrus, otrdien sacīja Zviedrijas vides ministre Karolīna Skūga, norādot, ka 50% mērķis būtu vēl piemērotāks.

Taču Bulgārijas vides ministrs Neno Dimovs pauda viedokli, ka EK ierosinātais mērķi jau ir pārāk augsts, un pirms ministru sanāksmes brīdināja, ka jebkurš mērķis, kas būs augstāks par 30%, var kaitēt Eiropas konkurētspējai.

Vācijas kancleres Angeles Merkeles koalīcija arī ir sašķelta šajā jautājumā.

"Es vēlos, kaut mēs ķertos pie tā daudz ambiciozāk, es arī nedomāju, ka šis ir pareizais ceļš, ja runājam par rūpniecības politiku. Bet tas ir lēmums. Tā ir demokrātija," sacīja Vācijas vides ministre sociāldemokrāte Svenja Šulce.

Vides ministru vienošanās paver ceļu sarunām ar EP par saistošu mērķi 2030.gadam.

Foto: Ilustratīvs attēls