ES atliek balsojumu par automašīnu ar iekšdedzes dzinējiem pārdošanas aizliegšanu; cik maksās e-degviela?
Eiropas Savienība atlikusi balsojumu par aizliegumu benzīna un dīzeļdegvielas automašīnām no 2035. gada. Iebildumi radās Vācijai, kam piebalsoja vairākas citas valstis.
Kā ziņo Automotive News Europe, 7.martā plānotais balsojums nenotika, jo pret regulu iebilda Vācija, kas nebija gatava tik radikāliem soļiem. Vācijas transporta ministrs Volkers Visings prasa elastīgāku pieeju šī jautājuma risināšanā, kā alternatīvu elektriskajiem transportlīdzekļiem piedāvājot atstāt iekšdedzes motoru mašīnas (ICE), kas darbotos ar e-fuel sintētisko degvielu. Vāciešus satrauc arī darba vietu samazināšana.
Visings piebildis, ka viņaprāt, pati Eiropas Komisija ar pārlieku stingru regulējumu apgrūtina augstu klimata aizsardzības mērķu sasniegšanu, un tās interesēs ir rast elastīgāku risinājumu.
Vācija vēlas panākt, lai ES izskatītu iespēju, ka no 2035. gada līdztekus elektrībai un ūdeņradim varētu izmantot arī ICE automašīnas, kas darbotos ar e-fuel. Tajā pašā laikā Vācijas kanclers Olafs Šolfs nepiekrīt Visingam: viņš uzskata, ka sintētisko degvielu nevar uzskatīt par pilnvērtīgu alternatīvu tās augsto izmaksu dēļ.
Vācijas transporta ministrs pauda arī bažas par auto nozarē strādājošo masveida atlaišanām. Pirmās izmaiņas auto industrijā, pielāgojoties jaunajai realitātei, jau ir sākušās: Ford nolēma atlaist gandrīz četrus tūkstošus darbinieku, lai pārietu uz elektromobiļiem, no kuriem lielākā daļa ir Vācijā. Vēl viens punkts bija Euro-7 dzinēju ekostandarta ieviešana 2025. gadā, kas, pēc ministra domām, var apdraudēt darba vietas un padarīt automašīnas par luksusa preci.
Vācijas nostāju atbalstīja Itālija, Polija un Bulgārija.
Eksperti ziņo, ka pēdējā brīža aizķeršanās ir ļoti neraksturīga ES tiesību aktu izstrādei. Tas rada bažas, ka Vācija galu galā atturēsies no balsojuma par ICE aizliegšanu, kas izjauks "zaļos" plānus.
Interesanti, ka vācu mediji jau sākuši diskutēt par e-fuel cenu: Vācijas valdība lēš, ka tās cena gala patērētājam varētu būt aptuveni 4,50 EUR par litru, kāds uzņēmējs Berlīnē, kas gatavojas tirgot sintētisko degvielu runā par 6-8 EUR, izdevums Haldelsblatt raksta par 10 eiro, citi min mazākus skaitļus.
Viens no potenciālajiem ražotājiem, uzņēmums eFuel Alliance, skaidro, ka viena litra ražošanas izmaksas būtu no 1,61 līdz 1,99 eiro ar piejaukšanas likmi četru procentu apmērā parastajām degvielām. Līdz 2050. gadam cena par litru tīras e-degvielas varētu samazināties līdz 0,70–1,33 eiro.

Foto: iAuto
LASI VĒL
- Pieci metri un 800 volti. Pirmais brauciens ar XPeng P7 Plus (+ VIDEO)
- Kā pareizi stūrēt un pie reizes arī par sēdpozīciju pie stūres (+ VIDEO)
- Situācija ar autoskolas braukšanas instruktoru: kā pareizi jāstūrē? (+ VIDEO)
- Lētākais Cupra elektroauto Raval. Kas jauns Cupra ēdienkartē ? (+ VIDEO)
- Kā ar "Rail Baltica" būvi veicas Lietuvai? (+ VIDEO)
- 1156 Zs un uzlāde 5 minūtēs: Ķīnas zīmols Denza startē Eiropas tirgū ar diviem modeļiem
- Vai, pārbaudot alkohola koncentrāciju izelpā, policijas rīcība nav ne ekoloģiska, ne ekonomiska? (+ VIDEO)
- Cenu izmaiņas degvielas uzpildes stacijās notiek ar nobīdi (+ VIDEO)
- Autoceļu būvētāji: Izmaksu straujā kāpuma dēļ ceļu būvnieki nevar īstenot paredzētos darbus (+ VIDEO)
- Dīzeļa cena šodien paliek maksimumā. Degvielas cenas 8.4.26: Dizelis 2.127 un 95 benzīns 1.837 EUR (+ VIDEO)
