Ergo izmaksāta šogad lielākā lauktehnikas apdrošināšanas atlīdzība 120 000 eiro

Foto: iAuto
Ergo | 13.11.2014

Fakts, ka spectehnika tiek lietota bez apdrošināšanas, diemžēl Latvijā nereti tiek uztverts kā pašsaprotams un tiek saistīts ar tehnikas vecumu un pielietojumu.

Par zaudējumiem, kas kādam lauksaimniekam radušies avārijā ar lauktehniku, ERGO izmaksāta šogad lielākā atlīdzība lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas apdrošināšanā Latvijā – 120 000 eiro par negadījumā bojā gājušu kombainu, kas pēc avārijas nebija atjaunojams.

Foto: iAuto

Lai gan kopumā spectehnikas apdrošināšanas apjoms gadu no gada pieaug, liela daļa, tajā skaitā arī lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas, Latvijā joprojām netiek apdrošināta. ERGO aplēses liecina, ka aptuveni divas trešdaļas būvniecībā, mežistrādē, lauksaimniecības u.tml. darbos izmantotās tehnikas nav transportlīdzekļu un spectehnikas apdrošināšanas. Turklāt divas trešdaļas traktortehnikas tiek lietota arī bez OCTA.

“Fakts, ka spectehnika tiek lietota bez apdrošināšanas, diemžēl Latvijā nereti tiek uztverts kā pašsaprotams un tiek saistīts ar tehnikas vecumu un pielietojumu. Tajā pašā laikā neapdrošinātās tehnikas īpašniekam jārēķinās ar lieliem riskiem, ko var radīt tehnikas bojājums vai zādzība, kā arī negadījums, kurā tā iesaistīta. Vai tas būtu būvnieks, mežstrādnieks vai lauksaimnieks – viņa darbs un bizness ir tieši atkarīgs no tehniskā aprīkojuma. Saskaņā ar ERGO datiem aktīvāk savu tehniku apdrošina mežistrādē, ceļu būvē un karjeros strādājošie, bet lauksaimnieki ir kūtrāki. Tāpēc tiem, kas darbojas šajās jomās, nopietni jāizsver iespējamie riski. Piemēram, ko lai iesāk lauksaimnieks, ja tieši sējas vai pļaujas laikā paliek bez galvenā darbarīka? Vai viņš var atļauties to aizņemties, nomāt vai nopirkt vietā citu? Apdrošināšana līdz ar to ir garants, ka darbus var turpināt un nenāksies rēķināties ar neparedzētiem izdevumiem,” norāda Ritvars Heniņš, ERGO Risku parakstīšanas nodaļas vadītājs.

Zaudējumus lauksaimniecības tehnikai tipiski mēdz radīt ar akmeni izsists priekšējais stikls vai ar vēju atrautas kabīnes durvis. Tāpat, strādājot uz lauka un uzbraucot uz akmens, nereti tiek nolauzts arkls vai bojāta ritošā daļa. Labības kulšanas laikā mēdz uzbraukt kādam nepamanītam priekšmetam, kas var tikt ierauts labības kulšanas mehānismā. ERGO pieteiktajos negadījumos nereti ir arī tehnikas apgāšanās, kas var notikt pat nelielā grāvī, tāpat mēdz uzkrist krava un notikt citi negadījumi.

Vidēji par šādiem it kā nelieliem gadījumiem apdrošināšanas atlīdzības tiek izmaksātas līdz pat 2500 eiro apmērā. Īpaši lielus zaudējumus lauksaimniecības tehnikai var radīt ugunsgunsgrēks, kas var izcelties gan novietnēs, kur tiek glabāta tehnika, gan aizdegoties pašai tehnikai, kas raksturīgāk vecākām iekārtām, kam garantija jau beigusies, kā arī tehnikas zādzības. Piemēram, šogad kādam uzņēmējam nodedzis traktors, par ko izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība 102 000 eiro.

Latvijas reģionos joprojām ir izplatīti lauksaimniecībā lietot tehniku arī bez OCTA polises. “Kā arguments galvenokārt ir fakts, ka tā praktiski nepiedalās ceļu satiksmē un tiek izmantota vienīgi lauku darbos. Taču ERGO pieredze liecina, ka negadījums var notikt pat šķērsojot vietējo ceļu. Pārvietojoties ar neapdrošinātu traktortehniku, vadītājs riskē ar lieliem finansiāliem zaudējumiem, kas būs jāatmaksā cietušajai pusei. Ņemot vērā lauksaimniecības un traktortehnikas gabarītus, sadursmju rezultātā radušies zaudējumi visbiežāk ir lieli un sekas – smagas,” stāsta Ritvars Heniņš.