Šeit Lemānā uzvarēt vēlas daudzi jau citos autosporta pasākumos sevi pierādījuši piloti, jo ja trūkst uzvaras Lemānas 24 stundu sacensībā pilots nevar teikt, ka ir veicis visu autosportista karjerā iespējamo. Ideja par maratona sacīkšu rīkošanu trasē pa apli ienāca prātā žurnāla "La Vite Automobile" korespondentam Šarlam Faru un viena Francijas auto kluba vadītājam Džordžam Djurānam. Ideja bija revolucionāra, jo tolaik vairumam no autosporta sacensībām bija pieņemts lineārs princips. Tā tas bija kopš pirmajām autosacīkstēm pasaulē , kad mašīnas startēja Parīzē un finišēja Ruānā. Taču drīz vien pēc tam parādījās arī sacensības pa apli un vairāki sportisti izvēlējās startēt apļveida trasēs.

Ovālajā trekā saskatīja vairākas priekšrocības gan skatītāji tevi redz trasē no starta līdz finišam, gan pašas sacīkstes ir mazāk nogurdinošas. Korespondents Faru iedomājās kā būtu, ja tos pašus tūkstošus kilometru, ko lineārajā distancē sportisti veiktu apļveida trasē un visi tehnikas remonti notiktos skatītājiem redzot? Tam gan stipri par sarežģītu būtu tā laika ovālie treki, tāpēc sacīkstes rīkoja uz Sartē ceļa Francijas laukos Lemānas apkārtnē. Tas ikdienā ir koplietošanas ceļš. Septiņpadsmit kilometrus garā trase (tagad trases garums ir 13,65 km.) bija interesanta dalībniekiem un uzvarēja tas, kurš 24 stundu laikā veiks visvairāk apļu. Bija atļauta braucēju maiņa, kas sākumā gan nebija obligāta prasība. Pirmsākumos katrā komandā brauca divi sacīkšu braucēji (tagad ir trīs) un atpūtās tikai piloti, bet auto 24 stundas darbojās bez atelpas. Interesanti, ka mehāniķa pienākumus vajadzēja pildīt pašam pilotam. Līdzjutēji redzēja, ka autosporta zvaigzne pats remontē auto ceļa malā tāpat kā jebkurš autobraucējs. Skatītājiem patika, ka pirmajās sacensībās brauca tikai sērijveida spēkrati un fans varēja lepoties, ka arī viņa pagalmā zem ābeles stāv čempiona mašīna, kaut tādu braukšanas līmeni kā elkam diez vai sasniegt.

Lemānas sacīkšu leģenda slēpjas cilvēka cīņā ar trasi. Pirmo reizi Lemānas 24 stundu sacīkstes noritēja 1923. gada 26.-27. maijā un ceļā devās 33 mašīnas trijās klasēs. Labākā izrādījās spēcīgākās klases – FF 2000 mašīna. Klasē startēja spēkrati ar dzinējiem virs 2000 kubikcentimetriem. Mājiniekiem francūžiem Andre Lagašam un Rene Leonardam bija gods uzvarēt pirmajā diennakts autosporta pasākumā. Paldies par uzvaru bija jāsaka Chenard &Walcker Sport auto, kas uzrādīja vidējo ātrumu 92,064 km/h. Kaut gan jau nākamajā gadā vinnēja angļi ar Bentley, sākumā 24 stundu sacensības Lemānā bija lokāls pasākums. Franču piloti brauca ar Francijā ražotām mašīnām. Taču drīz vien angļi ar Bentley un itāļi ar Alfa Romeo izjauca vietējo kārtību un diennakts sacīkstes Lemānā kļuva par visas Eiropas autoprieku.

Ja rallija piloti ir pieraduši uzvaras prieku dalīt ar stūrmani, tad šosejas braucēji ir individuālisti tādā ziņā, ka pieraduši paši valdīt pār mašīnu. Netrūka dīvaiņu, kas pat 24 stundas Lemānā gribēja nobraukt nedalot stūri ne ar vienu, cik vien tas iespējams. Viens no tādiem dīvaiņiem bija francūzis Pjērs Levegs (Pierre Levegh), kas 1952. gadā speciāli pats nopirka Talbot Lago automašīnu, lai pats lemtu, kad mainīties vai drīzāk - kad to nedarīt. Togad uzvarēja Mercedes pārstāvji Hermanis Langs un Fricis Raiss. Pārlieku patstāvīgais Levegs aizmiga pie stūres pusotru stundu līdz finišam. Viss beidzās laimīgi, jo auto ar aizmigušo braucēju akurāti novietojās ceļa malā. Šis incidents lika ieviest nākamajā gadā prasību, ka viens pilots nedrīkst pie stūres atrasties ilgāk par četrām stundām bez atpūtas. Savukārt Levegs pieņēma piedāvājumu startēt Mercedes komandā. Pjera Levega vadītais Mercedes Benz 300 SLR 1955. gada sacensībās tika avārijā, saduroties ar Lensa Maklina (Lance Macklin) Austin Healey slīpo aizmuguri. Mercedes 300 SLR uzlidoja gaisā un ietriecās aizsargvalnī, kas atdalīja trasi no skatītājiem. Motors un citas detaļas no šasijas lidoja iekšā skatītāju pūlī. Pjērs Levegs un vairāk kā astoņdesmit skatītāji gāja bojā, daudzi tika ievainoti.

Negadījums notika, jo Levegs pēc uzpildīšanās atrodoties trešajā vietā vēlējās atgūt līderpozīciju. Nākamajā gadā tika veikti nopietni darbi sacīkšu drošības nodrošināšanai. Parādījās jauni boksi pārbūvēja tribīnes, ieviesa atdalošās aizsargbarjeras. No tā laika katrs autosporta līdzjutējs uz biļetes var izlasīt, ka autosports ir bīstams. Pēc traģēdijas Mercedes firma vispār aizgāja no autosporta, bet kad atgriezās nepiedalījās Lemānas sacīkstēs. Pirms kāda laika (1999) mēģinājums atgriezties nebija veiksmīgs, jo mašīnas bija nestabilas uz Lemānas seguma un atkal atrāvās no trases, bet šoreiz bez starpgadījumiem. Lemānas autoprieks vieno visus, kam auto nav tikai pārvietošanās līdzeklis gan miljonārus, gan tos kas grib kļūt miljonāri. Tāpat arī trasē ir bagātās komandas kā Audi rūpnīcas komanda un privātās ne tik bagātas ar Porsche auto. Taču ceļš diennakts garumā visus sakārto pēc izturības. Aplausus pelnījis katrs, kas finišējis diennakti pēc starta.

Katrs savā pusē

Lemānas vēsturiskā starta kārtība bija veidota ar domu, lai pilots un skatītājs būtu tuvāk viens otram. Lai fani redzētu kā pilots iesēžas auto un tad dodas trasē.

Pirms starta automašīnas novietoja vienā trases pusē, bet piloti nostājās otrā. Pēc tiesneša signāla piloti metās pie saviem spēkratiem un devās ceļā. Tradīciju iztraucēja četru punktu drošības jostu ieviešana. Jostas nevarēja tik ātri piesprādzēt un līdz pirmajam pitstopam daudzi brauca nepiesprādzējušies. Bija pat doma katrai mašīnai pielikt pa tiesnesim, lai pārbauda piesprādzēšanos. Taču tradicionālo starta kārtību "sabrauca" sliku riepas. Pēc to ieviešanas vairs nevarēja atļauties ilgu starta ceremoniju, jo iesildīšanās aplī uzsildītās riepas strauji atdzisa. Drošības labad tradīcija tika pārtraukta.

Uzvaru kaldinātāji

Visvairāk uzvaras Lemānā guvušas Porsche automašīnas - kopā 16 reizes, tad seko Ferrari ar deviņām. Agrāko gadu varoņiem Bentley un Alfa Romeo bija pa četrām uzvarām. Piecdesmitajos gados dominēja Jaguar ar C Type un D Type modeļiem. Gadsimtu mijā jauns spēks atnāca Audi un uzvarēja modelis Audi R8 ar V8 motoru. Audi vinnēja no 2000.- 2005. gadam izņemot 2003. gadu , kad triumfēja Bentley Speed8. Četras uzvaras atveda aiz dusmām uz Enco Ferrari būvētais Ford GT40. Šo mašīnu uztaisīja, lai sakautu Ferrari, kad Enco Ferrari atteicās pārdot savu uzņēmumu Ford kompānijai. Vienīgie japāņi, kam izdevies uzvarēt Lemānā bija Mazda 1991. gadā ar prototipu 787B, kam bija rotordzinējs. Sauvkārt pagājušajā gadā visu pasauli atkal pārlidoja "Audi" vārds, jo vācu kompānijai izdevās kļūt par pirmo, kas Lemānā uzvarējusi ar dīzeļautomobili – Audi R10 TDI.