Patiesībā, ir tieši pretēji - tas ir ne tikai viens no ekonomiski izdevīgākajiem risinājumiem, kas būtiski atvieglos ikdienu virknei iedzīvotāju, bet arī palīdzēs mazināt satiksmes haosu Rīgā, kas radīsies Rail Baltica izbūves laikā, norāda Rīgas domes deputāts Jānis Ozols.

Viens no labākajiem risinājumiem

Daudzkārt apspriestā ideja atjaunot pasažieru dzelzceļa satiksmi uz Bolderāju aktualizēta īstajā laikā. Savlaicīgi īstenojot darbus, to varētu ieviest divu līdz trīs gadu laikā. Tas sakritīs ar periodu, kad tiks uzsākta dzelzceļa līnijas Rail Baltica Rīgas stacijas mezgla izbūve, kas pilsētu sadalīs divās daļās, radot mērenu haosu un – ievērojot līdzšinējo Rīgas tradīciju - paralizējot satiksmi. Nepieciešamība mainīt pārvietošanās ieradumus pavērs iespēju izmaiņām sabiedriskā transporta organizācijā un dzelzceļš būs viens no labākajiem risinājumiem. Turklāt, tas atvieglos ikdienu ne tikai Bolderājas, bet arī Iļģuciema, Zasulauka, Imantas  un Zolitūdes iedzīvotājiem. Jau tagad mācību gada laikā Rīgas centrā sastrēgumi ir no rīta un vakaros, bet, ņemot vērā, ka pagaidām nav plāna, kā rīkoties Rail Baltica izbūves laikā (vai tas tiek slēpts), nākotnē var būt mērena apokalipse.

Efektīvākais priekšlikums

Protams, runājot par dzelzceļa kustības atjaunošanu, rodas jautājums – par kādiem resursiem tas tiks darīts? Tā kā tas ir pilsētas dzelzceļš, kas iekļautos Rīgas kopējā transporta shēmā, šķiet loģiski, ka izmaksas segtu no pilsētas, nevis valsts kabatas. Komentējot skeptiķu pausto par to, ka ideja nav reāla, gribētos uzsvērt, ka tā ir pavisam reāla, turklāt ekonomiski izdevīga. Uz Bolderāju un Daugavgrīvu jau tagad kursē kravas vilcieni, sliedes ir lietošanas kārtībā un pasažieru pārvadāšanai nevajadzētu radīt problēmas. Protams, ar sliedēm vien ir par maz, jābūvē peroni un stacijas ēkas, jāierīko signalizācijas sistēmas pie pārbrauktuvēm, taču arī ņemot vērā visus šos izdevumus, šis plāns efektīvāk risinās cilvēku plūsmu apkalpošanu nekā citi projekti (prāmis, ceļu paplatināšana u.c.).

Priekšrocības Rīgas un tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem

Rīga ir teritoriāli liela pilsēta ar salīdzinoši nelielu iedzīvotāju skaitu. Šādās pilsētās sabiedriskā transporta tīklu ir tikai un vienīgi loģiski veidot, kā galveno plūsmas veidu izmantojot dzelzceļu, bet stacijas ar apkaimēm savienot ar citiem transporta veidiem. Šobrīd transporta plūsma Rīgā organizēta tā, ka visi ceļi ved caur centru. Lai aizbrauktu no Ziepniekkalna līdz lidostai, jābrauc caur centru. No Dreiliņiem līdz Ziepniekkalnam – atkal caur centru. Tas, protams, nav labākais risinājums, un dzelzceļa izmantošana ļautu vairāk uzmanības pievērst nevis plūsmām uz centru, bet apkalpot un savienot apkaimes.

Uzskatu, ka ar atbilstošu un pārdomātu transporta kustības plānošanu, dzelzceļš var kļūt par Rīgas satiksmes mugurkaulu, turklāt samazinātos arī nepieciešamo autobusu un trolejbusu skaits, attiecīgi, arī izmaksas. Rīga-Bolderāja ir viens no maršrutiem, kur ar salīdzinoši nelielu finansiālu ieguldījumu var panākt labu rezultātu, taču tas nenozīmē, ka pie tā būtu jāapstājas. Pārdomāta dzelzceļa satiksme Rīgā būtu priekšrocība arī galvaspilsētai tuvāko pilsētu iedzīvotājiem. No rītiem atliks tikai aizbraukt līdz savas pilsētas dzelzceļa stacijai un tālāk jau ar vilcienu uz Rīgu, turklāt ne tikai līdz centram, bet arī līdz kādam citam nepieciešamajam rajonam, aizmirstot par grūtībām iebraukt Rīgā, sastrēgumiem un auto novietošanas problēmām. Zaļāk, ekonomiskāk un ātrāk.

Neatkārtot “Rīgas Satiksmes” stāstu

Atjaunojot pasažieru vilcienu kustību līdz Bolderājai un nākotnē, iespējams, arī citos virzienos, un darot to par Rīgas pilsētas līdzekļiem, būtiski, lai neatkārtotos “Rīgas Satiksmes” stāsts un vilcienu kustība nekļūtu par jaunu shēmu atzaru un barošanās vietu. Nebrīnītos, ja, dodot vaļu valdošajai koalīcijai, šāds scenārijs arī piepildītos. Tāpēc nepieciešams nodrošināt projekta caurspīdīgumu, īpaši finansējuma un tā izlietošanas jomā.

Foto: Ekrānbilde no Google.com/maps