Pārvērtē bērnus un rāda sliktu piemēru
Viena no lielākajām apzinātajām problēmam saistīta ar vecāku attieksmi pret savu bērnu drošību. Skolotājus uztrauc fakts, ka dažkārt vecāki par drošāko un ātrāko pārvietošanās līdzekli uzskata divriteni – ir bijuši gadījumi, kad pat 8 un 9 gadus veci bērni uz skolu gan pilsētās, gan, jo īpaši, lauku reģionos dodas ar divriteni. Turklāt viņiem nav ne tiesību, ne ķiveru, atstarotāju vai drošības vestīšu. Protams, ir situācijas, ka ģimenei nav citas iespējas, kā vien likt bērnam pašam mērot ceļu uz skolu, taču pedagogi norāda, ka paļauties uz to, ka nekas nenotiks, ir vieglprātīgi. Bērni mēdz stāstīt, ka viņiem ir bail no mašīnām un klaiņojošiem suņiem, kā arī bail šķērsot ceļu. Turklāt vairumā gadījumu atstarotājus bērniem sagādā pati mācību iestāde dažādu labdarības un atbalsta projektu ietvaros. „Izpratnes trūkums par atstarotāju noderību dažkārt ir komisks. Esam saskārušies ar situācijām, kad piedāvājot klientiem bērnu drošības vestītes, esam saņēmuši atbildi – nu, ko viņš kā tāda ziemasvētku eglīte staigās!“, stāsta If Apdrošināšana valdes locekle Dace Ivaska.

Skolotāji norāda, ka dažkārt vecāki pārlieku paļaujas uz bērna spēju adekvāti uzvesties un nekontrolē viņus. Piemēram, vecāki jau 1.klases skolēnam liek pašam doties uz skolu un uz mājām, kopā ar bērnu šķērso ielu pie sarkanās gaismas un pēc tam nesaprot, kāpēc bērns rīkojas tāpat. Lielākajās pilsētās, kā viena no ikrīta problēmām ir pašu vecāku radītās avārijas situācijas pie mācību iestādes, kad bērns tiek izlaists no auto, tur, kur ērtāk – parasti tas nozīmē iespējami tuvus skolas durvīm, ignorējot noteikumus un citus satiksmes dalībniekus. Kādas Salaspils skolas skolotājs anketā bija norādījis, ka nācies saskarties ar situāciju, kad vecāki apzināti ignorējuši ceļa zīmi „Nogriezties aizliegts“, un bērns vēlāk klasē ar lepnumu par to stāstījis klasesbiedriem.

Aptaujas datu apkopojums liecina, ka, gan pilsētu, gan lauku skolās ir kopīgas problēmas un tās ir saistītas ar nesakārtotu satiksmes regulējumu skolu apkārtnē - nedarbojas uzstādītie luksofori pie gājēju pārejām, pie mācību iestādes nav ierīkotas ietves un apgaismojums, pa ielām un ceļiem ļoti intensīvi pārvietojas mašīnas, ignorējot mācību iestādes tuvumu un neapstājoties pie gājēju pārejām. Tāpat nereti ielu un ceļu remonta laikā, netiek domāts par to, kā bērni tiks uz skolu, bet ziemas laikā ceļi ir tā aizputināti, ka pa tiem līdz skolai netiek ne transports, ne kājāmgājēji. Savukārt kādas Latgales pilsētas skolas skolotāji norādīja, ka vecākiem vispār nav iespējams bērnus pievest pie skolas.

Skolotājiem nepieciešama palīdzība
Anketu apkopojums liecina, ka skolu pedagogiem ir daudz jautājumu par ceļu satiksmes drošības jautājumu risināšanu. Skolotāji labprāt uzzinātu kā palīdzēt bērnam, ja viņš ir mainījis dzīvesvietu un jūtas ļoti nedrošs jaunajā vidē un ceļu satiksmes apstākļos. Tāpat pedagogi norādījuši, ka vēlētos padomu, kā skolēnus, īpaši pusaudžu vecumā, pārliecināt par nepieciešamību nēsāt atstatrotājus vai drošības vestes, kā arī atrunāt no ikdienas prakses stopet uz skolu un atpakaļ uz mājām. Skolotāji arī anketās pauž sarūgtinājumu par to, ka, viņuprāt, ne sabiedrība, ne valsts institūciju atbildīgās personas neņem vērā skolotāju priekšlikumus par drošas vides veidošanu skolā.

Akcija „Ko darīt, ja...“ tika organizēta 2012.gada nogalē visās Latvijas skolās un tās ietvaros skolotājiem tika lūgts atbildēt uz jautājumiem, kas skar satiksmes drošību skolu apkārtnē. Akciju rīkoja Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar SIA „Out Loud”, apdrošināšanas sabiedrību If Apdrošināšana un drošības kompāniju GRIFS AG.