Bojā gājušo skaits uz Latvijas ceļiem ir viens no lielākajiem ES
Eiropas Komisija apkopojusi 2018.gada statistiku un publicēja ziņojumu par nāves gadījumu skaitu ceļu satiksmes negadījumos visā Eiropas Savienībā, salīdzinot šos datus ar iepriekšējiem periodiem.
2018. gadā Eiropas ceļos gājuši bojā 25 100 cilvēku. Vidēji tas ir 49 nāves gadījumi uz miljonu Eiropas iedzīvotāju. Visdrošākās valstis ir Lielbritānija (28 bojāgājušie uz vienu miljonu iedzīvotāju), Dānija (30), Īrija (31) un Zviedrija (32). Vislielākais mirstības rādītājs ceļu satiksmes negadījumos bijis Rumānijā (96), Bulgārijā (88), Latvijā (77) un Horvātijā (78).
Savukārt Lietuva ir to ES valstu vidū, kurām laika posmā no 2017. līdz 2018.gadam izdevies sekmīgākais letālo iznākumu samazinājums (-11%), ieņemot otro vietu aiz Slovēnijas (-13%). Labi rezultāti arī Bulgārijai (-9%), Slovākijai un Kiprai (abas -8%).
Salīdzinājumā ar 2010. gadu nāves gadījumu skaits uz autoceļiem samazinājās par 21%, bet salīdzinot ar 2017. gadu samazinājums ir tikai 1%.
CSDD stāsta par ieņēmumiem no fotoradariem:
Statistika liecina, ka visneaizsargātākie satiksmes dalībnieki ir gājēji, īpaši vecāka gadagājuma cilvēki, seko velosipēdisti un motociklisti. Pieaudzis satiksmes negadījumu skaits, kas noticis pilsētu robežās. Vienā gadījumā ar letālu iznākumu bijuši pieci cietušie, bet kopējais satiksmes negadījumos cietušo skaits 2018. gadā sasniedzis 135 tūkstošus.
Māris Ozoliņš, iAuto redaktors: "Pietiek čakarēt un likt atbildību uz autovadītājiem. CSDD pēdējos 3 gados ir strauji audzējis stacionāro fotoradaru skaitu līdz 100 vienībām, bet tajā pašā laikā pieaug arī bojā gājušo skaits Latvijā. Pienācis laiks ir nopietni izvērtet atbildīgo ierēdņu kompetences. Piemēram, kā tas var būt, ka pie mums vēl 2019.gadā ir uz rokas pirkstiem saiskaitāmas gājēju pārejas ar drošības salām un vienlaicīgi milzīgs skaits neregulētu (bez luksoforiem) gājēju pāreju uz 4 joslu ceļiem. Vairāk kā 30% bojā gājušo Latvijā ir gājēju.
Lielakās problēmas ir divas:
1) Atbildīgo ierēdņu kopetence - visos līmeņos;
2) Infrastruktūra. Mēs braucam ar moderniem auto pa 70 gadu ceļiem."
Satiksmes ministrs stāsta par prioritātēm, diemžēl nauda par degvielas akcīzi (virs 550 miljoniem eur) vēl turpinās ieplūst kopējā budžetā:
Interesanti kurā vietā mēs būtu, ja paņemtu par pamatu reālo iedzīvotāju skaitu?

Foto: iAuto.lv
LASI VĒL
- Pirmais brauciens ar elektrisko Can-Am kvadraciklu Čehijā (+ VIDEO)
- Vai degvielas cenu kāpums ietekmē braukšanas paradumus? (+ VIDEO)
- Pašgājēju velosipēdi turpmāk nedrīkstēs pārvietoties pa ietvēm (+ VIDEO)
- Vismazākais rūķītis. Toyota Aygo X hibrīda tests Latvijā (+ VIDEO)
- Cik maksā degviela pirms samazinātās akcīzes? Cenas 28.3.2026: Dīzelis 2.117 un 95 benzīns 1.797EUR (+ VIDEO)
- VIDEO EKSPERIMENTS: Apdzenot kravas auto ar mikroautobusu – “dūša papēžos”; teju visi šoferi apdzīšanas manevru veic potenciāli bīstami (+ VIDEO)
- Kāpēc “Renault 4” konkursā “Latvijas Gada auto 2026” palika “Renault 5” ēnā (+ VIDEO)
- Kopā ar Goodyear. Cooper riepas atgriežas ar jauniem modeļiem (+ VIDEO)
- Kā rīkoties, ja uz ceļa pēkšņi izskrien dzīvnieks? Skaidro speciālisti (+ VIDEO)
- Ceļu satiksmes drošības padome nosaka prioritātes šim gadam (+ VIDEO)
