Pēc apdrošinātāja novērojumiem vistipiskākais iemesls iesaistīties krāpniecībā ir fakts, ka avārijas brīdī vienam no autovadītājiem nav OCTA polises. Šādā situācijā ar otru iesaistīto pusi, iespējams, tiek panākta vienošanās, ka saskaņotais paziņojums tiks aizpildīts vēlāk, nevis notikuma vietā. Tikmēr krāpšanas iniciators dodas iegādāties OCTA polisi.

“Bieži iemesls lēmumam piekrist šādai afērai varētu būt fakts, ka otra negadījumā iesaistītā jeb cietusī puse domā, ka nesaņems atlīdzību, ja vainīgajam nav OCTA polises. Tomēr tā nav. Atlīdzība cietušajai pusei tiks izmaksāta jebkurā gadījumā no Garantijas fonda, un pēc tam tā tiks piedzīta no vainīgās personas,” stāsta Ivars Vismanis, ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors. “Diemžēl jāatzīst, ka liela daļa autovadītāju joprojām neapzinās, ka par nepatiesas informācijas sniegšanu apdrošinātājam var tikt piemērota kriminālatbildība. Bieži vien krāpšanas fakts pat ir acīmredzams, jo autovadītāji kļūdās sīkumos, aizpildot saskaņoto paziņojumu.”

Svarīgi apzināties, ka saskaņotais paziņojums ir dokuments, uz kura pamata likumiski tiek regulēta apdrošināšanas lieta un pieņemts lēmums par atlīdzības izmaksu. Tas ir rakstveida pierādījums, kurā labojumi drīkst būt tikai abpusēji saskaņoti. Parakstot dokumentu, kurā ir nepatiesa informācija par negadījuma apstākļiem, arī cietušajai pusei var draudēt kriminālatbildība.

Saskaņā ar apdrošināšanas sabiedrības ERGO datiem kopumā divas trešdaļas OCTA pieteikumu par ceļu satiksmes negadījumos radītiem zaudējumiem tiek iesniegti, balstoties uz saskaņoto paziņojumu.

Foto: iAuto.lv