Fluence - jaunums plašajā ģimenē

Foto: publicitātes foto
Dāvis Šteinerts | 12.07.2011

Jaunā, trešās paaudzes, "Renault Megane" pārsteidza daudzus, gan ar savu dizainu, gan jaunākajām autobūves tehnoloģijām. Hetčbeks, kupeja un universālā Grandtour bija lieliski, tādēļ ar lielu nepacietību tika gaidīta beidzamā modifikācija – trešās paaudzes sedans. Un te nu atkal francūži pārsteidza, jo sedans parādījās ar pilnīgi jaunu vārdu un tagad plašajā “Renault” dzimtā ir vēl viens jaunpienācējs – Fluence.

Vai izmaiņas ir tikai nosaukumā, jeb tas ir pavisam cits auto?  Pirmo reizi uzlūkojot, liekas, ka tas tomēr ir cits auto – it kā jau kaut kas vizuāli atgādina jaunās Meganas vaibstus, bet tomēr nepilnīgi. Stilīgie lukturi un apakšējā dekoratīvā reste liekas ļoti pazīstami, taču motora pārsega reste, kādas nav Meganai, nepadara šo auto ne agresīvāku, ne stilīgāku. Arī lielā, "uzpūstā" un augšu uzrauta aizmugure, kura padara šo auto pietiekoši lielu un ietilpīgu, prasa ko stilīgāku un skaistāku. Fluence nav tas auto uz kuru ielās atskatīsies un autostāvvietās ies klāt aplūkot tuvāk.   Vismaz mani vizuāli šis auto neaizrauj, taču ar mašīnām tāpat kā ar sievietēm – ne vienmēr ārējais izskats ir tas noteicošais, kaut gan tam ir ļoti liela nozīme. Jāiepazīst viņa tuvāk, lai varētu izdarīt kādus konkrētus spriedumus un secinājumus.

Interesanti, ka izmantojot trešās Meganas  "Grandtour" pagarināto  riteņu bāzi, šis kompaktklases automobilis ir lielāks nekā uz "VW Golf" bāzes būvētā vidējās klases "Škoda Octavia". Tātad šis kompaktklases sedans ir krietni lielāks par savas klases pārstāvjiem un jau var droši konkurēt ar lielākas klases automobiļiem. Tas nozīmē, ka par lētu cenu iespējams iegādāties gandrīz vai īstu vidējās klases auto. Arī pēc izskata šis auto drīzāk atgādina lielu un spēcīgu limuzīnu, kuru grūti būtu nosaukt par kaut kādu mazulīti. Bagāžnieks ir pietiekoši ietilpīgs un liels. Arī salons šim auto ir visplašākais no visiem kompaktklases sedaniem. Aizmugurē sēdošajiem ir pietiekoši daudz vietas un pat liela auguma cilvēki nejutīsies saspiesti šajā auto. Priekšējais panelis, durvju apdare, viduskonsole pilnībā atgādina Meganu un arī klasi augstāko Lagūnu. Tomēr mērinstrumentu panelī no modernās digitalizācijas, kas ir Meganai, te nav ne vests. Divas ciparnīcas un borta datora informācijas lodziņš un degvielas līmeņa rādītājs. Vienkārši un praktiski, tomēr tādam plašam limuzīnam prasās ko vairāk.

Arī sēdekļi vairāk domāti mierīgai braukšanai nekā sportiskā stila piekritējiem. Liekas, ka sportiska braukšana šim auto nav paredzēta, jo motoru izvēle nav pārāk plaša – tikai divi 1,6 litru benzīna un viens 1,5 litru dīzeļmotors ar piecpakāpju mehānisko pārnesumkārbu.

Manā testu braucienu rīcībā nonāk 1,6 litru 110 ZS automobilis – miermīlīgs rūcinātājs, ar kuru var traukties  mūsdienu satiksmes plūsmā īpaši nepārkāpjot ātruma ierobežojumus uz mūsu ceļiem. Un ja jūsu draugs kavēs lidmašīnas reisu, tad vedot viņu ar šo auto uz lidostu, viņš noteikti nokavēs savu lidmašīnu, jo Fluence netrauksies ar kaucošiem riteņiem, vismaz ar 1,6 litru motoru apgādātā.

Sēžos pie stūres, nospiežu "Start" pogu un motors iedarbojas. Klusu. Izbraucu ielās, pārslēdzu pārnesumus, uzņemu ātrumu. Pilsētā šis auto šķiet kluss, taču traucoties pa labi pazīstamajiem Vidzemes ceļiem, tieši laikā ir lieliskā "3D" audiosistēma, jo motora rūkoņa salonā ir diezgan skaļa. Vismaz traucoties ar ātrumu pāri par 100 km/h, tā vēlreiz apstiprinot, ka šis auto nav domāts ātrai skriešanai.

Sānu logu žalūzijas, parksensori "Comfort plus" gluži kā cienīgam limuzīnam, taču verot ciet durvis tas aizcērtas ar dobju būkšķi gluži kā kādam lētas klases automobilim. Arī cenšoties aizvērt ietilpīgā bagāžnieka pārsegu, kurš ir bez skaņu slāpējošā tapsējuma, ilgi meklēju iekšpusē iestrādāto rokturi, taču tādu neatrodu. Tātad aizverot bagāžnieku, it īpaši sliktos laika apstākļos, nāksies meklēt kur nomazgāt rokas. Viss ir vienkārši, gluži kā "Dacia", kaut arī šis tomēr skaitās cita līmeņa auto.

Reklāmas rullītī televīzijā "Fluence" tika pasniegta kā kāds superelegants limuzīns, taču realitātē nācās vilties. Var jau būt, ka ar maksimālajiem papildaprīkojumiem šis auto tiešam ir lielisks, tomēr tad jau tā cena būs krietni savādāka. Tagad, pēc iepazīšanās ar manu testa automobili, nācās secināt, ka tas ir kaut kas starp "Renault Megane" un "Dacia Sandero".  Tomēr ja kāds par 15 347 eiro vēlas lielu un ietilpīgu sedanu,  bez īpašām ekstrām, taču praktisku un uzticamu, tad šis auto būs īstais. Un arī ražotāju uzrādītais 6,5 litru vidējais degvielas patēriņš atbilst patiesībai, turklāt mierīgi braucot šis rādītājs ir vēl mazāks, kas nav mazsvarīgi šais grūtajos laikos.