Gredzenotā auto savienība AUTO UNION - triju stāsts

Foto: publicitātes foto
Kristiāns Andersons | 10.05.2011

Gredzenotajā auto savienībā ietilpa četri ražotāji: HORCH, WANDERER, DKW, AUDI. Šodienas varoņi būs trīs ražotāji bez AUDI, bet stāsts par četru gredzenu šodienas nesēju AUDI sekos atsevišķi.

Pirmais gredzens- HORCH.

Pirms radīt savu uzņēmumu Augusts Horhs ( August Horch) strādāja pie Karla Benca ( Karl Benz) par konstruktoru.

Pirmajam HORCH automobilim 1901. gada, eksperimentālajam TYPE 4-5 HP uzstādīja divu cilindru motoru un kardāna pārvadu dzenošajiem riteņiem. Mašīnai bija vaļēja, divvietīga virsbūve.

HORCH ar četru cilindru spēka agregātu tika izgatavots 1903. gadā.

Ar modeli HORCH 18/22 PS saistās pirmais HORCH sportiskais sasniegums, kas bija uzvara Herkomera balvas izcīņas braucienā . Kopš 1905. gada ražošanā bija HORCH 35/40 PS, kurai kardāna šarnīri eļļojās paši. HORCH automobiļi kļuva slaveni ar to, ka šasijas apakšējo daļu no akmeņiem, ūdens šaltīm un netīrumiem aizsargāja tērauda loksne. 1908. gadā vairākas HORCH automašīnas veiksmīgi piedalījās Prūsijas prinča Henriha balvas izcīņas sacīkstēs. Tas ļāva uzņēmumam kļūt atpazīstamākam un palielināt pārdošanas apjomus. 1907. gadā HORCH izlaida automobili ar sešu cilindru dzinēju, kura darba tilpums bija 7800 kubikcentimetri, bet jauda 65 zs.  Taču auto panākumus neguva. Augustam Horham radās nesaskaņas ar akcionāriem, kuru dēļ viņš pameta uzņēmumu HORCH, lai dibinātu citu uzņēmumu, kuru nosauca par AUDI.

Ar četru cilindru spēka agregātiem tika izlaista vesela HORCH automobiļu saime no septiņiem spēkratiem. Dzinēju darba tilpumi bija no 1588 līdz 8440 kubikcentimetriem. Tiem bija tipiska HORCH konstrukcija ar apakšējiem izplūdes un augšējiem ieplūdes vārstiem.

Pēc Augusta Horha aiziešanas kompānijas vadību pārņēma Georgs Paulmanns. ( Georg Paulmann) . Viņa uzdevums bija izlaist vieglo modeli PONY ar 2582 kubikcentimetru dzinēju. 1923. gadā uzņēmumā atnāca strādāt Pauls Daimlers ( Paul Daimler) . Viņa vadībā tika izstrādāts četru cilindru, augšvārstu, 2630 kubikcentimetru dzinējs. 1926. gadā tapa  auto HORCH  303 ar rindas, astoņu cilindru dzinēju, kura jauda bija 60 zs . Motoram bija divas augšējās sadales vārpstas . Šis auto arīdzan bija Daimlera darbs un kļuva par jaunas modeļu gammas pamatu.

Divdesmito gadu beigās Daimlers aizgāja no HORCH un viņa vietā nāca Frics Fīdlers ( Fritz Fiedler), kura vadībā tapa jauna astoņu cilindru dzinēju rinda ar augšējo sadales vārpstu, 3- 5 litru darba tilpumu,  kurus uzstādīja 400. sērijas automobiļiem.  Trīsdesmito gadu sākumā uzsāka ražot prestižās 600. sērijas mašīnas ar sešu litru 120 zs,  V12 dzinēju. HORCH tolaik bija iekarojis grezno modeļu tirgu . Klientiem patika izturība, solīdums un zemāka cena nekā konkurentiem.

Automobilis HORCH 670 V12 kabriolets ( 1932) var lepoties ar to, ka visas mehāniskās detaļas tika izgatavotas ar īpašu rūpību , jo to  izgatavošanas tehnoloģija izcēlās ar minimālām pielaidēm un augstvērtīgu apstrādi. Visi mezgli darbojās gandrīz bez skaņas. Dzinēju uzstādīja uz rāmja ar gumijas spilveniem. Motoram bija piespiedu eļļošanas sistēma. Eļļa tika dzīta pa visiem kanāliem ar eļļas sūkni. Vadītājs to darbināja ar slēdzi uz instrumentu paneļa. Eļļas līmeni karterī noteica pēc īpaša rādītāja. Vajadzības gadījumā eļļas līmeni papildināja ar sūkņa palīdzību, kas bija savienots ar rezerves tilpni.

Pēc Otrā Pasaules kara rūpnīca nokļuva padomju okupācijas zonā un ražotni nacionalizēja. Piecdesmito gadu vidū tur izlaida nelielu partiju vidējās klases spēkratu ar SACHSENRING marku un sešu cilindru motoru. Pēc tam nāca slavenie TRABANT. 

Otrais gredzens- WANDERER.

Velosipēdu un motociklu ražotājs WANDERER sāka šīs markas auto ražošanu 1911. gadā par pamatu savai mašīnai W 1 PUPPCHEN ņemot Ettores Bugatti ideju. Spēkratam bija četru cilindru motors ar 1147 kubikcentimetru darba tilpumu. Pirmajam PUPPCHEN, bija divi sēdekļi, bet nākamajā modelī W 2 jau bija trīs sēdvietas. Vadītājs sēdēja centrā, nedaudz priekšā pasažieriem. Šim spēkratam izmantoja jaudīgāku, augšvārstu, 1222 kubikcentimetru dzinēju. Pirmā Pasaules kara laikā vācu armija pirmo PUPPCHEN izmantoja kā vieglu izlūkošanas mašīnu.

Atjaunotā W 4 variantā šo auto izlaida līdz 1924. gadam.

1927. gadā nodemonstrēja nedārgo modeli W 11 ar 50 zs , sešu cilindru, 2540 kubikcentimetru  dzinēju, kuru izlaida pēc Šveices firmas ‘’Martini’’ licences.

1932. gadā WANDERER iekļāvās AUTO UNION sastāvā.

Tajā laikā WANDERER izlaida lielu automobiļu sēriju, kuru izstrādāja Ferdinands Porše   ar sešu cilindru motoru. No 1936.- 1938. gadam izlaida nelielu partiju  divvietīgu,  sporta auto W 25K  ar kompresora motoru un šis auto arīdzan bija Poršes izstrādāts.  

Trešais gredzens- DKW.

Šīs markas pirmsākumi meklējami 1919. gadā kad tapa DKW motocikls. Automobiļu ražošana aizsākās 1928. gadā. Visi DKW motocikli un automobiļi bija ļoti vienkārši, viegli un salīdzinoši nedārgi. Automobiļiem uzstādīja tikai divtaktu dzinējus, kuri bija unificēti ar motociklu motoriem.

Pirmajam DKW automobilim, 1928. gada DKW P- 15 bija divvietīga virsbūve uz koka karkasa. 1931. gadā DKW vieni no pirmajiem pasaulē  uzsāka vieglu, priekšējās piedziņas mašīnu sērijveida ražošanu plašām pircēju masām. Spēkratu sērija saucās FRONT un tajā ietilpa modeļi no F1- F8 ar šķērsām novietotiem divu cilindru motoriem , kuru darba tilpums bija 584 vai 692 kubikcentimetri , bet jauda 15- 20 zs. Auto bija vienkāršas koka virsbūves ar metāla apšuvumu un neatkarīgā riteņu balstiekārta.

Vienlaikus piedāvājumā bija arī modeļu gamma ar aizmugures piedziņu.

1932. gadā DKW iekļāvās AUTO UNION sastāvā.

Pēc Otrā Pasaules kara visas DKW rūpnīcas tika nacionalizētas un tajās, VDR, laikos F-9 automobiļus izlaida ar IFA nosaukumu. Uz modeļa F- 9 bāzes vēlāk tapa WARTBURG automobiļi.

Savukārt AUTO UNION atsāka savu darbību 1949. gadā un pēc gada Diseldorfas rūpnīcā tapa vieglais automobilis F -89 ar divu cilindru dzinēju no pēdējā F-8  un virsbūvi no prototipa F-9.   Vēlāk, uz 1939. gadā radītā,  F- 9 prototipa bāzes  tapa mūsdienīgāks spēkrats DKW 3=6 ( F- 93) ar trīs cilindru, šķidruma dzesēšanas motoru. Šī mašīna 1957. gadā kļuva par pamatu modelim AUTO UNION 1000 ar 981 kubikcentimetra, 44 zs  motoru un jaunu virsbūvi. Sporta variantu uz priekšu dzina 55 zirgi.

1956. gadā parādījās sporta auto  DKW MONZA , kas tā gada decembrī Moncas trasē ar vidējo ātrumu 140 km/h pārspēja piecus pasaules rekordus savā klasē.

1958. gadā AUTO UNION kļuva par koncerna "Daimler – Benz" īpašumu, bet 1964. gadā nonāca VOLKSVAGEN valdījumā.

Sudraba Bultas.

1932. gadā HORCH , WANDERER, DKW un AUDI apvienojās koncernā AUTO UNION. Labākā reklāma jaunajam veidojumam bija veiksmīga dalība auto sacīkstēs.

Vācijas banka iedalīja naudu autosporta attīstībai, 500.000 reihsmarkas  priekš,  AUTO UNION un MERCEDES. Ar Ferdinanda Poršes konstruktoru biroja palīdzību AUTO UNION  tika pie 750 kg klases Grand Prix formula spēkrata ar vidū iebūvētu dzinēju. Tas bija mūsdienu Formula 1 priekštecis. Tā sākās cīņa starp AUTO UNION un MERCEDES, kas noslēdzās ar Grand Prix motor racing’s Golden Age sākoties Otrajam Pasaules karam. Dalībai sacīkstēs pielaida mašīnas ar maksimālo svaru 750 kilogramu bez degvielas, ūdens, riepām un vadītāja. Dzinēja jaudas ierobežojumu nebija. Drīkstēja uzstādīt turbokompresorus. Šie noteikumi bija spēkā līdz 1937. gada beigām.

Pirmais spēkrats izbrauca pa rūpnīcas vārtiem 1933. gada novembrī. Tam uzstādīja V16 dzinēju pirms aizmugurējās ass. Spēka agregāta darba tilpums bija 4358 kubikcentimetri, bet jauda 295 zs. Dzinējam bija viena sadales vārpsta un tai bija jātiek galā ar 32 vārstiem. 1934. gadā ar šo AUTO UNION TYPE A tika uzstādīts jauns ātruma rekords.

Pirmās sacīkstes vācu automobiļiem bija Avus GP 1934. gada maijā. Ar AUTO UNION un MERCEDES sacentās BUGATTI MASERATI un ALFA ROMEO. Gandrīz katrās pirmās sezonas sacīkstēs Porše bija klāt . Lai varētu sekot līdzi mašīnas uzvedībai trasē profesors Roberts Eberans- Eberhorsts izstrādāja speciālu borta ierīci ar kuru varēja ierakstīt ātrumu un citus parametrus.

Augusts Mombergers 1934. gadā ar AUTO UNION uzvarēja Vācijas , Šveices un Čehijas Grand Prix sacīkstēs. Gadu vēlāk AUTO UNION TYPE B guva uzvaras Tunisijas un Coppa Acerbo Grand Prix ar sacīkšu braucēju Varzi.

Ar katru nākamo modeli auga dzinēja jauda . Piemēram, 1936- 1937. gada AUTO UNION TYPE C 6010 kubikcentimetru dzinējam bija 520 zs jauda.

Ferdinands Porše pārtrauca sadarbību ar AUTO UNION 1937. gadā.

1939. gadā tika uzcelta modeļa AUTO UNION V12 D TYPE jauda līdz 485 zs un ar šo mašīnu Tacio Nuvolari ( Tazio Nuvolari) guva uzvaru Dienvidslāvijas Grand Prix Belgradā. Tās bija pēdējās, pirmskara Grand Prix sacīkstes.

Rīgas Motormuzeja ekspozīcijā atrodas speciāli kalnu sacīkstēm būvētais AUTO UNION automobilis ar AUTO UNION D TYPE šasiju un C TYPE 6 litru V16 kompresordzinēju.